Pašreizējā EU lēmumu pieņemšanas kārtība nav demokrātiska, un tagad mēs redzam kādas var būt nedemokrātiskas sistēmas sekas kontinentam: neatkarības pazaudēšana, starptautisko attiecību destabilizācija un karš. Līdz ar krīzi, kura Eiropu skar no 2009. gada, ES atrodas uz sabrukuma robežas un atlikusi tikai iespēja nonākt vai nu citu lielvaru, vai ekstrēmistu spēku kontrolē.
 
Tagad pienācis pēdējais brīdis, kad eiropiešiem ir jāpārņem Eiropa savās rokās, lai kontinentā atkal valdītu miers, pārticība, neatkarība un pozitīva ietekme globālā mērogā.

Gaidāmās Eiropas vēlēšanas nodrošinās iespēju mums, pilsoņiem, un jums, vēlēšanu kampaņā iesaistītajām politiskajām partijām, likt Eiropai atkal atgriezties uz pareizā ceļa. Tās nav tikai kārtējās vēlēšanas. Eiropa atrodas vēsturiskās krustcelēs, tādēļ mums ir jāuzņemas vēsturiska atbildība. Pašreizējos apstākļos “ne anti-Eiropas” un “pro-demokrātiskās” politiskās partijas, kuras izvirzījušas savus kandidātus vēlēšanām, nevar vienkārši “malt” to pašu, ko vienmēr: tām skaidri jānorāda sava nostāja par zināmiem aktuāliem jautājumiem, jāiesaistās, pārvēršot šo nostāju par politisku cīņu, un jāatrod līdzekļi, kā palielināt savu ietekmi pēc ievēlēšanas. Pateicoties skaidrajai politiskajai iesaistei galveno jautājumu risināšanā, šīs gaidāmās vēlēšanas un partijas, kuras tajās piedalās, var palīdzēt Eiropas pilsoņiem beidzot pārņemt savās rokās Eiropas vadību!
 
Lai šīs kampaņas laikā izvirzītu īstus jautājumus par Eiropas nākotni, tiešsaistes izdevums Newropeans-  Magazine arNewropeans, Association des Amis de Franck Biancheri, LEAP,  IRPA un FEFAP, atbalstu ir apkopojis vissteidzamāk apspriežamās tēmas nepieciešamajās debatēs un noformulējis jautājumus par katru tēmu partijām, kuras iesaistījušās šajā priekšvēlēšanu kampaņā. Newropeans-Magazine publicēs visas atbildes kā noderīgu materiālu Eiropas pilsoņiem un aicina visus, kuriem ir tās pašas raizes, iesaistīties kopīgā cīņā par šīs ārkārtas programmas realizāciju.
 
Šis projekts ir veltīts mūsu dibinātāja Franck Biancheri piemiņai, kura trīsdesmit gadus ilgais darbs bija veltīts tam, lai dotu balss tiesības Eiropas pilsoņiem. Viņš izgudroja Demokrātijas maratonu un piedalījās simtiem konferenču, lai izvirzītu reālus jautājumus par Eiropas nākotni. Pirmais Visseiropas politiskais tiešsaistes žurnāls Newropeans-Magazine ir spēlējis tajā būtisku lomu un izmantojis šo darbu, uzsākot “Īstas debates par Eiropas nākotni”, lai izglābtu eiropiešu nākotni.

 

 
 

I.   Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgums: demokrātija ir apdraudēta

 
TTIP cenšas iznīcināt mūsu pašreizējo pārvaldību un tiesību aktus. Tās mērķis nav kalpot Eiropas pilsoņu interesēm, bet gan lielāko globālās ekonomikas un finanšu sistēmas spēlētāju interesēm. To atbalsta Obama, kas arī cīnās par to, lai atgūtu pilnvaras, kuras paātrina procesu (t.i. lai kongress var tikai pieņemt vai noraidīt visu līgumu)1, jo viņa politiskais atbalsts paša valstī ir ļoti zems un ASV ir visai bēdīga ekonomiskā un finansiālā situācija. To atbalsta ES komisija, kura pretēji eiropiešu interesēm ir kļuvusi par liberalizācijas mehānismu. Par TTIP vienojas cilvēki, kuri nav ne ievēlēti, ne pakļauti kaut kāda veida politiskai vai demokrātiskai kontrolei un kurus nekad neietekmēs pārvaldes institūcijā pieņemtie lēmumi.2
 
TTIP sarunas notiek slepenībā, bez jebkādas ES dalībvalstu (Eiropadomes), Eiropas Parlamenta vai Eiropas pilsoņu kontroles. Šī līguma teksts tiks publiskots tikai tad, kad tas būs parakstīts un vairs nebūs pārskatāms.3
 
TTIP lielā mērā samazinās Eiropas un ES dalībvalstu suverenitāti. Tas ļaus privātiem uzņēmumiem tiesāties ar Eiropas valdībām, ja to tiesību akti un noteikumi traucēs šiem uzņēmumiem gūt optimālo peļņu. Tas tiek apspriests, neņemot vērā sarežģītās transatlantiskās attiecības un nevienprātību daudzās jomās, piemēram, tādās kā pārtikas drošība, ģenētiski modificēta pārtika, NSA spiegošanas programmas, lauksaimniecība, kultūra… 4
 
Eiropā palielinās un tiek organizēta pretestība pret TTIP. Ja TTIP nepieņems valstu parlamenti vai Eiropas Parlaments, tad ļoti ticams, ka tas radīs spēcīgu diplomātisku spriedzi starp ES dalībvalstīm un ASV. 5
 

•  Vai jūs iesaistīsieties Eiropas koalīcijā pret TTIP, ja tāda tiks izveidota?

 

II.   Ukrainas krīze: neatkarība ir apdraudēta

 
Eiropas projekts tika izveidots kā alternatīva vecajai pasaulei, kurā Eiropas valstu tautas viena ar otru cīnījās, izmantojot diplomātiju un karadarbību. Tagad, 100 gadus pēc Pirmā pasaules kara sākuma, radusies situācija, kurā šī vecā pasaule atkal kļūst par realitāti. Pašreiz ES nav spēcīgas politiskās vadības, tādēļ lielā mērā dominē ASV intereses.
 
LEAP ir nosaukusi Ukrainas krīzi par “ASV izdzīvošanas instinktu: aukstā kara izraisīšanu, lai varētu vieglāk anektēt Eiropu” un paskaidro: “Mūsu komanda uzskata, ka šīs operācijas vienīgais mērķis ir mēģinājums anektēt Eiropu (it īpaši pateicoties TTIP brīvās tirdzniecības nolīgumam, bet vispārīgāk — ieņemot neizmērāmo Eiropas politisko vakuumu un izvietojot ASV karaspēku uz Eiropas zemes, kas notiek pašreiz), lai konsolidētu dolāru zonu, kura pašlaik ir pilnīgi sabrukusi, zinot, ka gadījumā, ja dolārs vairs nebūs starptautiskās tirdzniecības galvenā valūta, tad ASV sabrukums būs tūlītējs un nenovēršams. Tātad mēs patiesi runājam par izdzīvošanu.”6
 
Šajā situācijā LEAP ir noformulējusi astoņus stratēģiskus ieteikumus un aicina sasaukt “Eurozonas valstu vadītāju konvenciju par Eiropas neatkarību un mieru”.7
 

• Vai jūs atbalstīsiet Eurozonas valstu vadītāju konvenciju par Eiropas neatkarību un mieru?

 
  

III.   NATO: miers ir apdraudēts

 
Eiropa ir miera procesa rezultāts, tādēļ Eiropas darbs un pienākums ir veicināt mieru visā pasaulē. NATO ir vecās pasaules relikts, kas radies pēc Otrā pasaules kara un vairs neeksistē globālā mērogā. Tagad mēs esam situācijā, kurā NATO spēki tiek nostādīti stratēģiskās pozīcijās mūsu Eiropas teritorijā, lai dotu pretsparu Krievijai, un tā ir situācija, kuru būtu vajadzējis atrisināt ar kontinenta sarunām un vienošanos, nevis ar draudiem uzsākt karu Eiropas telpā.
Tas ietekmē arī Eiropas integritātes principu. ES katrai dalībvalstij ir solīts, ka kaut kāda ārēja uzbrukuma draudu apstākļos to aizstāvēs citas dalībvalstis, tomēr Eiropā nav kopējas aizsardzības sistēmas, tādēļ Newropeans savas programmas ietvaros ir cīnījušies par Eiropas aizsardzības sistēmas izveidošanu.

Tagad Ukrainas krīzes laikā mēs redzam, ka dalībvalstis uz abpusējas vienošanās pamata runā ar ASV un NATO par militāro bāžu izveidošanu.

 

• Vai jūs atbalstāt visu ne-Eiropas bruņoto spēku izvešanu no Eiropas teritorijas un it īpaši — ASV kodolieroču izvešanu?

 
 
IV. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS, European External Action Service) tiesību atņemšana vai politikas kontroles noteikšana
 
EEAS un Ārlietu un drošības politikas savienības (Union for Foreign Affairs and Security Policy) galvenais pārstāvis Eštons ir lielā mērā atbildīgs par situācijas saasināšanos Ukrainā. Tādēļ LEAP raksta savu otro stratēģisko ieteikumu:
 
“Lai to paveiktu, pilnīgi nepieciešams sodīt Eiropas Komisijas Ārējās darbības dienesta politisko bezatbildīgumu un atgādināt tam savu pienākumu īstenot dalībvalstu pieņemtos lēmumus. Ārējās darbības zienests ir Eiropas diplomātiskais dienests, kam nav likumīgu tiesību runāt eiropiešu vārdā un vēl jo vairāk pieņemt stratēģiskus lēmumus, kuru sekas ir mūsu attiecību sagraušana ar kaimiņiem, pilsoņu kara ierosināšana kaimiņu valstīs un kara vai dzelzs aizkara risku radīšana. Gan būtībā, gan praksē nav nekā vieglāka, kā atgādināt EEAS par tā pienākumiem un piesaistīt to kādai demokrātiski daudz pareizākai lēmējinstancei.”8
 

 

 
 
 
 

V. Eiropas starptautiskā politika zem demokrātiskās kontroles:

 
Newropeans uzskata, ka Eiropas starptautiskā politika var būt efektīva un likumīga tikai tad, kad tās pamatā ir demokrātiski procesi, respektīvi:
 
-    caurredzama lēmumu pieņemšanas par Eiropas starptautiskās politikas noteikumiem, tostarp starptautisko tirdzniecības politiku un it īpaši par Eiropas nostāju attiecībā uz lēmumu pieņemšanas orgāniem lielās daudzpusējās institūcijās (ANO, PTO, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka...);
 
-  ikgadējas parlamenta debates par Eiropas ārpolitikas praksi nākamajos gados un sekojošajiem vēlēšanu rezultātiem ar kvalificēto balsu vairākumu;
 
-  parlamenta balsošana par Eiropas karaspēka katru misiju. Šādi pasākumi var būt iespējami tikai pēc vienošanās par kopīgu aizsardzības politiku, kura nosaka Eiropas politikas militārās struktūras. Līdz tam laikam Newropeans iesaka Eiropadomei balsot par militārajām misijām daudzpusējā struktūrā (ES vai NATO) ar vienkāršu balsu vairākumu;
 
-  Viseiropas referendums ar dubultu vairākumu (Eiropas pilsoņu vairākumu un dalībvalstu vairākumu), lai pieņemtu lēmumus par kopienas līgumu galvenajā izmaiņām un — vēl konkrētāk — paplašināšanos.
 

• Vai jūs atbalstāt Newropeans priekšlikumu, ka jebkuras lielākas kopienas līgumu izmaiņas, it īpaši par paplašināšanos, var notikt tikai ar Viseiropas referendumu?

9 http://www.newropeans.eu/en/node/46
10 http://www.newropeans.eu/sites/default/files/pdf/Programme%20of%20Newropeans%20-
%20English%20December%202008.pdf